Vitamīns C
Visplašāk pazīstamais vitamīns no visiem; vitamīns C parasti tiek uztverts kā līdzeklis kas palīdz nostiprināt imunitāti un novērst saaukstēšanos. Liels askorbīnskābes apjoms padara šūnas „nepieejamas” vīrusiem.
Papildus slimības izraisošajiem vīrusiem, caur nostiprinātajām asinsvadu sieniņām ir grūti iekļūt šūnās holesterīnam, samazinot aterosklerozes veidošanās risku. Turklāt, arī pats vitamīns C ietekmē holesterīna sintēzi organismā.
Vērtīgās C vitamīna īpašības ar šo nebeidzas, tas arī piedalās karnitīna izstrādes procesā; karnitīns ir viela, kas ir atbildīga par enerģijas veidošanos organismā. Tieši tāpēc vitamīna C deficīta gadījumā cilvēks jūtas noguris, sanīcis, ātri ir norgurdināms, zūd darbspējas un noskaņojums, nemitīgi gribas gulēt un biežas saaukstēšanās neliek mieru.
Jūsu organisms nespēj sintezēt vitamīnu C, tamdēļ jums ir nepieciešams, to uzņemt ar pārtiku.
Visvairāk vitamīna C ir mežrozītēs, upenēs, pētersīļos un spinātos. Bet, jebkurā gadījumā, augļi un dārzeņi, var sniegt tikai minimālo šī vitamīna devu un nevar sniegt ārstniecisku efektu. Ieguvums no vitamīna C ir sajūtams tad, kad tas organismam tiek sniegts nepieciešamā daudzumā.
Vitamīns C ir viens no visvienkāršākajiem un vispieejamākajiem antioksidantiem - vielas, kas palēnina novecošanās procesu . Turklāt, vitamīns C ir ļoti svarīgs proteīna sintēziei un nodrošina asinsvadu izturību.
Vitamīna C deficīta gadījumā, samazinās olbaltumvielu uzsūkšanās, tamdēļ organisms papildus to sāk pieprasīt. Turklāt, tas nomāc kolagēna sintēzi, kas ietekmē asinsvadu trauslumu un pasliktinās ādas stāvoklis.
Vitamīns C ir nepieciešams saistaudu augšanai un attīstībai, it īpaši to var attiecināt uz kolagēnu. Kā arī, ārpus asins sistēmas esošās starpšūnu telpa absorbē lielu daudzumu vitamīna C. Šī starpšūnu telpa, nodrošina ar barības vielām skrimsli.
Askorbīnskābe ir nepieciešama enerģijas procesiem muskuļos un glikozes sintēzei par glikogēna , kas ir galvenais enerģijas avots fizisku slodžu laikā, kā arī veicot ikdienas darbības .
Papildus slimības izraisošajiem vīrusiem, caur nostiprinātajām asinsvadu sieniņām ir grūti iekļūt šūnās holesterīnam, samazinot aterosklerozes veidošanās risku. Turklāt, arī pats vitamīns C ietekmē holesterīna sintēzi organismā.
Vērtīgās C vitamīna īpašības ar šo nebeidzas, tas arī piedalās karnitīna izstrādes procesā; karnitīns ir viela, kas ir atbildīga par enerģijas veidošanos organismā. Tieši tāpēc vitamīna C deficīta gadījumā cilvēks jūtas noguris, sanīcis, ātri ir norgurdināms, zūd darbspējas un noskaņojums, nemitīgi gribas gulēt un biežas saaukstēšanās neliek mieru.
Jūsu organisms nespēj sintezēt vitamīnu C, tamdēļ jums ir nepieciešams, to uzņemt ar pārtiku.
Visvairāk vitamīna C ir mežrozītēs, upenēs, pētersīļos un spinātos. Bet, jebkurā gadījumā, augļi un dārzeņi, var sniegt tikai minimālo šī vitamīna devu un nevar sniegt ārstniecisku efektu. Ieguvums no vitamīna C ir sajūtams tad, kad tas organismam tiek sniegts nepieciešamā daudzumā.
Vitamīns C ir viens no visvienkāršākajiem un vispieejamākajiem antioksidantiem - vielas, kas palēnina novecošanās procesu . Turklāt, vitamīns C ir ļoti svarīgs proteīna sintēziei un nodrošina asinsvadu izturību.
Vitamīna C deficīta gadījumā, samazinās olbaltumvielu uzsūkšanās, tamdēļ organisms papildus to sāk pieprasīt. Turklāt, tas nomāc kolagēna sintēzi, kas ietekmē asinsvadu trauslumu un pasliktinās ādas stāvoklis.
Vitamīns C ir nepieciešams saistaudu augšanai un attīstībai, it īpaši to var attiecināt uz kolagēnu. Kā arī, ārpus asins sistēmas esošās starpšūnu telpa absorbē lielu daudzumu vitamīna C. Šī starpšūnu telpa, nodrošina ar barības vielām skrimsli.
Askorbīnskābe ir nepieciešama enerģijas procesiem muskuļos un glikozes sintēzei par glikogēna , kas ir galvenais enerģijas avots fizisku slodžu laikā, kā arī veicot ikdienas darbības .
