Labās baktērijas Lactobacillus Acidophillus
Kas ir probiotiskas baktērijas un kā tas ietekmē veselību?
Jēdziens „probiotikas” (no grieķu valodas pro bios = dzīvei) ir antonīms jēdzienam antibiotikas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pieņemto definīciju, probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kuri labvēlīgi ietekmē saimnieka organismu, ja tiek lietoti pietiekamā daudzumā.
Ieteicamā probiotiķu dienas deva cilvēkam ir ≥106 KVV/g, uzņemot 100g pārtikas produkta.
Probiotikas var uzņemt tikai 3 veidos:
Kāpēc ir nepieciešams papildināt savu uzturu ar probiotiokām?
Pat pati pilnīgākā diēta būs veltīga bez labas gremošanas un efektīvas uzturvielu asimilācijas. Nelabvēlīgu apstākļu ietekme, piemēram, steigā ieturētas maltītes, stress, antibiotiku lietošana, nepilnvērtīgs, nelīdzsvarots uzturs, badošanās, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana var novest pie gremošanas trakta saslimšanām.
Romiešu vēsturnieks Plīnijs (Plinio) jau 76 gadā p.m.ē. ieteica raudzēta piena lietošanu uzturā, lai ārstētu zarnu infekcijas. 1907. gadā krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs ieteica jogurta, kefīra, rūgušpiena lietošanu uzturā, lai uzlabotu zarnu mikrofloru, veselību un paildzinātu dzīves ilgumu. I.Mečņikovs savā grāmatā "Dzīves pagarināšana" norāda, ka bulgāru zemnieki, kas uzturā daudz patērē rūgušpienu, dzīvo ilgāk. Šis produkts saturēja „Bulgarican bacillus” kultūras, kas vēlāk tika pārdēvētas par Lactobacillus bulgaricus. I.Mečņikova darbi tiek uzskatīti par probiotisko baktēriju pētniecības pirmsākumiem.
Augšējā gremošanas trakta daļā (mutē, barības vadā un kuņģī) ir relatīvi maz baktēriju. Kuņģis darbojas kā ļoti efektīva barjera pret patogēno mikroorganismu iekļūšanu organismā, turklāt sālsskābe, ko izstrādā kuņģa klājšūnas, nodrošina, ka kuņģis ir pilnīgi vai gandrīz sterils. Tikai dažas baktēriju sugas spēj izturēt nelabvēlīgo vidi kuņģī, tai skaitā skābes izturīgas Lactobacillus spp. baktērijas. Lai uzturētu mikrofloras viendabīgumu, cilvēka organismam nepārtraukti jāatjauno mikroorganismu līdzsvars zarnu traktā. Baktēriju populācija dubultojas vienu vai divas reizes dienā. Parasti attiecības starp baktēriju sugām ir pašregulējošas. Normāli funkcionējoša zarnu trakta mikroflora aizsargā organismu no dažādām infekcijām, neitralizē toksiskās vielas, nodrošina normālu zarnu darbību (palielinot gļotādas šūnu dzīvotspēju, veicinot zarnu motilitāti, piedaloties gremošanas un barības vielu, piemēram, vitamīnu un aminoskābju sintēzē, u.c.), kā arī veicina barības vielu sagremošanu un asimilāciju. Zarnu mikrofloras svarīgākā funkcija ir novērst patogēno baktēriju kolonizāciju jeb pārmērīgu vairošanos, kas var rasties tādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē kā stress, akūtas infekcijas, antibiotiku lietošana, nepilnvērtīgs, nelīdzsvarots uzturs, badošanās un novecošana.
Lactobacillus acidophillus
Lactobacilli ir teju lielākā pienskābes baktēriju grupas suga, kuras nosaukums radies no tā, ka šīs baktērijas laktozi un citus cukurus pārvērš pienskābē un ir ļoti izturīgas pret gremošanas trakta vidi (kuņģa sulu un žultsskābi).
Lacidophilus pozitīvās īpašības:
- līdzdalība vitamīnu metabolismā, piedalās B grupas vitamīnu sintēzē;
- Lactobacillus acidophilus ražo antibiotikas un inhibitorus, kas palīdz iznīcināt patogēnus vai nosacīti patogēnus, pateicoties radītajām organiskām skābēm (pienskābe) un peroksīdiem;
- inhibē Bacillus subtilis, B.cereus, Candida albicans, Clostridium perfringens, Escherichia coli, L.fermenti, L.lactis, L.plantarum, Proteus vulgaris, Salmonella typhosa, Shigella dysenteriae, Staphylococcus aureus u.c.;
- Samazina akūtas un ceļotāju diarejas rašanos, kā arī samazina to hospitalizācijas laiku;
- Samazina ar antibiotiku lietošanu asociētas caurejas ;
- Stimulē imūnsistēmu.
Padoms
Lietojot jogurtus un citus piena produktus, kuri satur probiotiskus mikroorganismus, baktēriju koncentrācija bieži vien ir ļoti neliela un tas nevar būt baktēriju avots organisma atveseļošanai vai attīrīšanai, bet tikai palīglīdzeklis gremošanas uzlabošanai. Lietojot antibiotikas, ceļojot uz bīstamiem reģioniem, pēc ilgstošām slimībām un imūnsistēmas stiprināšanai ir nepieciešams lietot uztura bagātīnātajus ar probiotiķiem. Šos preparātus var lietot ilgstoši, organisms nepierod pie tiem, un tie nerada nelabvēlīgus blakusefektus. Ir zināms, ka probiotiķi, kurus organisms vairs nespēj uzņemt, paši izvadās no organisma zināmā laika periodā.
Iegādājoties probiotiskus uztura bagātinātājus, iepazīstaties ar produkta lietošanas ieteikumiem, pievērsiet uzmanību baktēriju koncentrācijai preparātā un ražotāja norādijumiem par uzglabāšanas apstākļiem un sevišķi temperatūras režīmu.
Jēdziens „probiotikas” (no grieķu valodas pro bios = dzīvei) ir antonīms jēdzienam antibiotikas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pieņemto definīciju, probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kuri labvēlīgi ietekmē saimnieka organismu, ja tiek lietoti pietiekamā daudzumā.
Ieteicamā probiotiķu dienas deva cilvēkam ir ≥106 KVV/g, uzņemot 100g pārtikas produkta.
Probiotikas var uzņemt tikai 3 veidos:
- Ar raudzētiem piena produktiem, kas satur dzīvās probiotiku šūnas;
- Kā piedevas pārtikas produktiem un dzērieniem;
- Kā farmaceitiskus dzīvu šūnu produktus kapsulās vai granulās.
- Paaugstinās zarnu pretestības spējas pret patogēnajiem un nosacīti patogēnajiem mikroorganismiem. Tas saistīts ar probiotisko mikroorganismu un patogēnās mikrofloras savstarpējo konkurenci, probiotiku imūnstimulējošo darbību un zarnu vides pH pazemināšanos probiotiku producētās pienskābes un īso ķēžu taukskābju rezultātā. Probiotiskie mikroorganismi, konkurējot ar patogēnajiem, veicina normālas zarnu mikrofloras atjaunošanos.
- Tiek kavēta audzēju attīstība resnajā zarnā, fagocītu aktivācija, veicināta slāpekļa oksīda (NO) veidošanās, turklāt probiotikas spēj saistīt uzturā esošos nitrātus, kavējot kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- Imūnās sistēmas stimulācija.
- Holesterīna daudzuma samazināšanās asinīs, kas ir saistāma ar probiotiku spēju veidot īso ķēžu taukskābes, kuras kavē endogēnā holesterīna sintēzi.
- Mazinās laktozes intolerances simptomi, jo probiotiskie mikroorganismi producē β-galaktozidāzi, kas spēj sadalīt resnajā zarnā nokļuvušo laktozi.
- Probiotiskie līdzekļi mazina disbakteriozes un kandidozes parādības, kas radušās ilgstošas antibiotisko līdzekļu lietošanas laikā.
- Aizkavē aterosklerozes un osteoporozes attīstību.
Kāpēc ir nepieciešams papildināt savu uzturu ar probiotiokām?
Pat pati pilnīgākā diēta būs veltīga bez labas gremošanas un efektīvas uzturvielu asimilācijas. Nelabvēlīgu apstākļu ietekme, piemēram, steigā ieturētas maltītes, stress, antibiotiku lietošana, nepilnvērtīgs, nelīdzsvarots uzturs, badošanās, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana var novest pie gremošanas trakta saslimšanām.
Romiešu vēsturnieks Plīnijs (Plinio) jau 76 gadā p.m.ē. ieteica raudzēta piena lietošanu uzturā, lai ārstētu zarnu infekcijas. 1907. gadā krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs ieteica jogurta, kefīra, rūgušpiena lietošanu uzturā, lai uzlabotu zarnu mikrofloru, veselību un paildzinātu dzīves ilgumu. I.Mečņikovs savā grāmatā "Dzīves pagarināšana" norāda, ka bulgāru zemnieki, kas uzturā daudz patērē rūgušpienu, dzīvo ilgāk. Šis produkts saturēja „Bulgarican bacillus” kultūras, kas vēlāk tika pārdēvētas par Lactobacillus bulgaricus. I.Mečņikova darbi tiek uzskatīti par probiotisko baktēriju pētniecības pirmsākumiem.
Augšējā gremošanas trakta daļā (mutē, barības vadā un kuņģī) ir relatīvi maz baktēriju. Kuņģis darbojas kā ļoti efektīva barjera pret patogēno mikroorganismu iekļūšanu organismā, turklāt sālsskābe, ko izstrādā kuņģa klājšūnas, nodrošina, ka kuņģis ir pilnīgi vai gandrīz sterils. Tikai dažas baktēriju sugas spēj izturēt nelabvēlīgo vidi kuņģī, tai skaitā skābes izturīgas Lactobacillus spp. baktērijas. Lai uzturētu mikrofloras viendabīgumu, cilvēka organismam nepārtraukti jāatjauno mikroorganismu līdzsvars zarnu traktā. Baktēriju populācija dubultojas vienu vai divas reizes dienā. Parasti attiecības starp baktēriju sugām ir pašregulējošas. Normāli funkcionējoša zarnu trakta mikroflora aizsargā organismu no dažādām infekcijām, neitralizē toksiskās vielas, nodrošina normālu zarnu darbību (palielinot gļotādas šūnu dzīvotspēju, veicinot zarnu motilitāti, piedaloties gremošanas un barības vielu, piemēram, vitamīnu un aminoskābju sintēzē, u.c.), kā arī veicina barības vielu sagremošanu un asimilāciju. Zarnu mikrofloras svarīgākā funkcija ir novērst patogēno baktēriju kolonizāciju jeb pārmērīgu vairošanos, kas var rasties tādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē kā stress, akūtas infekcijas, antibiotiku lietošana, nepilnvērtīgs, nelīdzsvarots uzturs, badošanās un novecošana.
Lactobacillus acidophillus
Lactobacilli ir teju lielākā pienskābes baktēriju grupas suga, kuras nosaukums radies no tā, ka šīs baktērijas laktozi un citus cukurus pārvērš pienskābē un ir ļoti izturīgas pret gremošanas trakta vidi (kuņģa sulu un žultsskābi).
Lacidophilus pozitīvās īpašības:
- līdzdalība vitamīnu metabolismā, piedalās B grupas vitamīnu sintēzē;
- Lactobacillus acidophilus ražo antibiotikas un inhibitorus, kas palīdz iznīcināt patogēnus vai nosacīti patogēnus, pateicoties radītajām organiskām skābēm (pienskābe) un peroksīdiem;
- inhibē Bacillus subtilis, B.cereus, Candida albicans, Clostridium perfringens, Escherichia coli, L.fermenti, L.lactis, L.plantarum, Proteus vulgaris, Salmonella typhosa, Shigella dysenteriae, Staphylococcus aureus u.c.;
- Samazina akūtas un ceļotāju diarejas rašanos, kā arī samazina to hospitalizācijas laiku;
- Samazina ar antibiotiku lietošanu asociētas caurejas ;
- Stimulē imūnsistēmu.
Padoms
Lietojot jogurtus un citus piena produktus, kuri satur probiotiskus mikroorganismus, baktēriju koncentrācija bieži vien ir ļoti neliela un tas nevar būt baktēriju avots organisma atveseļošanai vai attīrīšanai, bet tikai palīglīdzeklis gremošanas uzlabošanai. Lietojot antibiotikas, ceļojot uz bīstamiem reģioniem, pēc ilgstošām slimībām un imūnsistēmas stiprināšanai ir nepieciešams lietot uztura bagātīnātajus ar probiotiķiem. Šos preparātus var lietot ilgstoši, organisms nepierod pie tiem, un tie nerada nelabvēlīgus blakusefektus. Ir zināms, ka probiotiķi, kurus organisms vairs nespēj uzņemt, paši izvadās no organisma zināmā laika periodā.
Iegādājoties probiotiskus uztura bagātinātājus, iepazīstaties ar produkta lietošanas ieteikumiem, pievērsiet uzmanību baktēriju koncentrācijai preparātā un ražotāja norādijumiem par uzglabāšanas apstākļiem un sevišķi temperatūras režīmu.
